Art Riga Fair 2019

Sestais ART RIGA FAIR uz nedēļu piepildīja Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeju, pirmo reizi uz Rīgu atveda Japānas galeriju un pirmo reizi savā vēsturē noslēdzās ar laikmetīgās mākslas izsoli.

Neliela jubileja

Meses pašas 2019. gada manifests šo izdevumu raksturoja nevis kā lielu, bet kā pirmo nelielo pieturas punktu, atskatoties uz sešiem gadiem, kuros neatkarīgs mākslas tirgus darbojies kādreizējā lokomotīvju depo telpās.

ART RIGA šogad svin savu pirmo mazo jubileju – 6 gadus. Kā mēdz teikt, – tagadējie 6 ir kādreizējie 60… Bet tiešām – pa šo laiku ir mainījusies pasaule un tai līdzi esam mainījušies arī mēs. Kopā ar dalībniekiem esam meklējuši attīstības ceļus, priecājušies par mazām radošām veiksmēm, strīdējušies par stratēģiju, vizualizējuši un sasnieguši šķietami neiespējamus mērķus. Mēs domājām un runājām: par mākslu un karu, par mieru pasaulē un sevī, par mākslu un robežām, par sevi un svešo. Mēs paplašinājām vispārpieņemtā robežas un pētījām pasauli caur Deivida Datunas optiskajām lēcām. ART RIGA FAIR manifests, 2019

Manifests skaļi atkārtoja arī vienu senāku ieceri: "Kādēļ gan Rīgai nekļūt par jauno Bāzeli???" Tas pateicās dalībvalstu vēstniekiem un Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim par atbalstu, "un daudzskaitlīgajiem projektā iesaistītajiem dalībniekiem, tehniskajiem un informatīvajiem partneriem, ar kuru palīdzību esam radījuši ART RIGA 2019."

Galerijas no vairāk kā divdesmit valstīm

2019. gada galeriju saraksts, kas vietnē artriga.com bija publicēts sadaļā "Program-Manifesto", sniedzās līdz aptuveni astoņdesmit vārdiem. Lasot to kā karti, tas stiepās no Tokijas līdz Karakasai: Japāna, Vācija, Kanāda, Islande, Polija, Indonēzija, Apvienotā Karaliste, Beļģija, ASV, Izraēla, Francija, Šveice, Venecuēla, Baltkrievija, Ukraina, Itālija, Čehija, Uzbekistāna, Kazahstāna, Gruzija, Krievija un rīkotājvalsts Latvija.

Galvenā jaunpienācēja bija Japānas "Systema Gallery", kas ART RIGA piedalījās pirmo reizi. Meses pašas anonss solīja apmeklētājiem "iespēju komunicēt ar japāņu māksliniekiem un redzēt aktuālas austrumu tendences". Netālu bija arī Deivids Datuna (ASV, dzimis Gruzijā), kurš iekļuvis pat pašas meses pašportretā: manifests raksturo, kā rīkotāji atskatās uz saviem sešiem gadiem, "pētot pasauli caur Deivida Datunas optiskajām lēcām", atsauci uz mākslinieka zīmola briļļu skulptūrām.

Citi vārdi, ko mesa pati izcēlusi galeriju sarakstā: "Krokin Gallery" (Maskava), kurai nedēļas laikā bija sava stenda prezentācija; "Van Golik Gallery" (Polija); "Bali Art" (Indonēzija); "Roter Klee" (Berlīne, Vācija); "DK Gallery" (Baltkrievija); "Art Ego Gallery" (Ukraina); "Bora Arte" (Itālija); čehu fotogrāfijas klasiķis Jans Saudeks (Jan Saudek); Uzbekistānas Mākslas akadēmija; Kazahstānas "Assol Sas"; un Gruzijas galerija "Baratashvili". Kanādas "Voyzx Fine Art Project", kā rakstīts meses pašas tekstā, "pārstāvēs internacionālu mākslinieku sastāvu, tajā skaitā atraktīvus māksliniekus no Losandželosas", un nedēļas laikā rīkoja stenda sarunas ar māksliniekiem.

No Latvijas dalībniekiem galeriju sarakstā minēti "Happy Art Museum" (meses pašas producentu galerija, kas rādīja Jura Dimitera, Zigmunda Bieļa, Aigara Tavkina, Daga Viduleja un Normunda Brasliņa darbus), "EuroClub", "Art Embassy", "Antonia Gallery", "Jēkabs Gallery", "Skulme Generation", Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, izdevniecība "Neputns", "Birkenfelds Gallery", "Art Gallery 19", "Gallery Tornis" (Sigulda) un spiedgrafikas darbnīca "Oforta Ģilde", kā arī daudzi citi. Pēterburgas radošā apvienība "Mitki", ko dibinājis mākslinieks Dmitrijs Šagins, mesā piedalījās kārtējo reizi. Šo dalību rīkotāji paši dēvē par "tradīciju".

Meses pirmā izsole

Pirmo reizi ART RIGA sešu gadu vēsturē nedēļa noslēdzās ar laikmetīgās mākslas izsoli, ko kopīgi rīkoja vairāki Latvijas izsoļu nami un galerijas: "Art Embassy", izsoļu nams/galerija "Jēkabs", klasiskās mākslas galerija "Antonia" un "Baltic Auction House". Meses pašas programmā izsole bija ieplānota meses nedēļas sestdienā, plkst. 17:00, līdzās "Business Lady Club" tikšanās pasākumam.

Diskusijas, dialogs par mākslu un karu, un kinozāle dzelzceļa vagonā

ART RIGA intelektuālā programma kā ierasts bija tikpat blīva kā tās stendi. Mākslas kritiķis Saimons Hjūits (Simon Hewitt) (Oksforda) nolasīja lekciju "No Budapeštas līdz Baku: gads mākslas kritiķa dzīvē" un vadīja apaļā galda diskusiju par "cilvēku un mākslas ideju kustību". Arhitektūras teorētiķis Aleksandrs Rapoports (Alexander Rappaport), kurš 2019. gadā mesā rādīja arī savas paša gleznas (akrila krāsas uz gruntēta kartona, gleznotas Mazirbē, Kurzemē, kopš viņš nopietni pievērsies glezniecībai jau vecumdienās), piedalījās diskusijā "Māksla pilsētas vidē", ko vadīja arhitektūras žurnālists Igors Vatoļins. EuroClub ikgadējās diskusijas "Māksla un karš" ietvaros, kas atkārtota arī 2019. gadā, Rapoports diskusijas vidū teica:

Kad izstaigāju stendus, apskatīju izstādītos darbus, sapratu, ka gandrīz katrā gleznā notiek karš. Karš ar ko? Nav skaidrs. Iespējams, ka īstais karš notiek starp mākslinieciskā žesta nepieciešamību un tā paša ierobežotību, un katrs mākslinieks šo karu ved pats ar sevi. Aleksandrs Rapoports, arhitektūras teorētiķis, ART RIGA FAIR diskusijā "Māksla un karš" (2019, tulkots no krievu valodas)

Dr.art. Andris Teikmanis prezentēja "Documento Futurae: Astoņi nākotnes mākslas scenāriji" (2019), mākslinieciskās izpētes projektu, kas tapis Latvijas Mākslas akadēmijā, izmantojot politisko, ekonomisko un tehnoloģisko nenoteiktību, lai ieskicētu iespējamās mākslas nākotnes lomas. Lekcija saistīja Latvijas folkloru ar dziļāku laiku, "Latvijai ir vairāk kā 100, tai ir vismaz 10 000": stāstu par sakrālo saules kalendāru lasīja Ivo Purviņš kopā ar islandiešu mākslinieku Ulfuru Karlsonu (Ulfur Karlsson) un kuratori Ilzi Pavāri.

Uz skatuves un zālēs: AGNI Project koncerts-uzvedums; Frida Art Foundation (Berlīne, Maskava) priekšnesumi; Oforta Ģildes mobilā spiedgrafikas darbnīca, kas nedēļas garumā uz vietas drukāja oforta grafiku; radoša darbnīca bērniem; un katru vakaru ART RIGA CINEMA, īsfilmu seansi šaursliežu dzelzceļa vagonā, kas novietots muzeja teritorijā, saskaņā ar norises vietas tēmu. Nedēļu noslēdza lekcija "Art & Platon", ko lasīja Aleksejs Romanovs un Igors Vatoļins.

Pati Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja ēka, dibināta 1994. gadā bijušā lokomotīvju depo telpās Daugavas kreisajā krastā, mesi uzņēma savā Lielajā zālē, aptuveni 1050 kvadrātmetru ar neapmestiem ķieģeļu mūriem un 6,5 metru griestiem, līdzās muzeja pastāvīgajam ritošajam sastāvam.

Ievērojami vārdi pie stendiem

"Mēs tik daudz nešķirojam, ka pie mums ir tikai laikmetīga māksla un nekas cits"

Portāla lsm.lv jautāta, kā mesa vilka robežas starp žanriem un kategorijām, organizatore Gaļina Maksimova šo jautājuma premisu noraidīja pavisam.

Mēs tik daudz nešķirojam, ka pie mums ir tikai laikmetīga māksla un nekas cits. Gaļina Maksimova, ART RIGA FAIR organizatore, lsm.lv (2019)