Art Riga Fair 2017

2017. gada novembrī jau ceturto gadu pēc kārtas ārvalstu galerijas pulcējās Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja vecajās lokomotīvju halles telpās uz ART RIGA FAIR. Pēc meses pašas teiktā, kopš tās dibināšanas 2014. gadā, atzīmējot Rīgas Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu, darījumu apjoms jau bija pārsniedzis pusmiljonu eiro. Ceturtais izdevums pienāca ar paplašinātu diskusiju programmu, atkal atgriezušos Salvadora Dalī izstādītāju un dalībnieku sarakstu, kas, durvīm atveroties, izrādījās garāks nekā tas, kas bija drukāts uz afišas.

"ART RIGA 2017. Ārvalstu galerijas pulcējas uz ikgadējās starptautiskās Baltijas reģiona laikmetīgās mākslas izstādes ceturto izdevumu." artriga.com, meses oficiālā mājaslapa (2017)

Ceturtais izdevums rod savus datumus

Meses pašas mājaslapa 2017. gada norisi noteica no 7. līdz 13. novembrim, ar VIP Private Banking un mediju atklāšanas dienu 8. novembrī, kas bija paredzēta "mākslas tirgotājiem, galeriju īpašniekiem, kritiķiem", pirms sākās publiskās dienas. Tas nebija pirmais izsludinātais datums: ART RIGA FAIR 2017 sākotnēji tika izsludināta no 20. līdz 25. novembrim, pirms organizētāji, Dags Vidulejs (SIA Happy Art Museum) un Gaļina Maksimova (SIA Euroclub), to pārcēla uz agrāku nedēļu. Dalībnieku pieteikšanās termiņš, 2017. gada 30. septembris, bija noteikts pret sākotnējo plānošanas periodu; meses dalības noteikumi paredz, ka atlases komisija par pieteikumiem lemj trīs nedēļu laikā pēc to saņemšanas, savukārt pilns maksājums jāveic līdz 1. novembrim neatkarīgi no tā, kurā nedēļā durvis galu galā atvērās.

Dalī, jau otro gadu

Starp galerijām, kas bija minētas meses pašas 2017. gada sarakstā, atradās ieraksts ar vienkāršu nosaukumu "Dali Universe" ar tiešu saiti uz thedaliuniverse.com. Tā bija Šveices IAR Art Resources Ltd, kas otro gadu pēc kārtas atgriezās ar autentificētiem Salvadora Dalī darbiem, tas pats izstādītājs, kas bija bijis 2016. gada izdevuma stūrakmens un tagad to pašu atkārtoja 2017. gadā. Citviet tajā pašā sarakstā parādījās savdabīgāka atblāzma no spāņa vārda, ieraksts ar nosaukumu "Hitshok-Dali, Termenvokss", kas viņa vārdu savieno ar terminu "termenvokss", norādot, ka nedēļas programmā bijis arī ar Dalī tematiku saistīts skaņas priekšnesums.

Trīspadsmit valstis, un vēl vairāk

Meses reklāmas teksti 2017. gada dalībnieku sarakstu raksturoja kā galerijas un māksliniekus "no tik tālām zemēm kā Meksika un Indonēzija", līdzās Vācijai, Šveicei, Francijai, Itālijai, Krievijai, Gruzijai, Kazahstānai, Uzbekistānai, Baltkrievijai, Polijai un uzņēmējvalstij Latvijai:

Meses 2017. gada galeriju saraksts lielākajai daļai šī saraksta ļauj piesaistīt konkrētus vārdus:

Valsts	Galerijas un mākslinieki 2017. gada sarakstā
Francija	Karavan Gallery, Parīzes apvienība ap Šalvu Hahanašvili, Karimu Boržasu, Belku Lasāri un Žaku Krenu; arī Paquita Escofet Miró un Olivier de Rycke
Šveice	Dali Universe (IAR Art Resources Ltd.); Sergey Dubroff; Modern Masters Gallery
Kazahstāna	Assol Sas
Uzbekistāna	Uzbekistānas Mākslas akadēmija
Krievija	Everything Is Art Gallery, Krokin Gallery, Mitki (Dmitrijs Šagins), Gallery Kultproekt, Gallery Fine Art, Millenium (Viktors Krotovs, Maskava), Sveta Repina (Maskava), SPBART.com (Sanktpēterburga), Pleskavas muzejs (Dmitrijs Kondratjevs) un krievu 19. gadsimta klasiskās mākslas kolekcija
Baltkrievija	DK Gallery
Polija	Van Golik Gallery
Meksika	minēta meses reklāmas tekstā par šo izdevumu
Indonēzija	Bali Art
Vācija	Genia Chef; Ira Kitzki Gallery Frankfurt; Frida Fine Arts Gallery
Itālija	Bora Arte
Gruzija	Baratašvili; galeristu Šalvu Hahanašvili LSM.lv atsevišķi raksturoja kā tādu, kas darbojas gan Francijā, gan Gruzijā
Latvija	uzņēmējvalsts pašas saraksts sniedzās vairākos desmitos: Happy Art Museum, Euroclub, Mākslas Vēstniecība, Tifāna, Antonia Gallery, Jēkaba galerija, Art Gallery 19, Oforta Ģilde, Rita Pranca Art, Inner Light (Jūrmala), Vadima Eglīša Mozaīkas mākslas studija, galerija Tornis (Sigulda), Skulmju paaudze, Pinakotēka, galerija Burtveidols, Portretu galerija, Marka Rotko centra Mākslas studija, Birkenfelda galerija, Art V International, Elīna Maligina, AGNI, Galinas Duļķinas porcelāns, Egons Persevičs (Liepāja), Braslinš, Aļesja Meļentjeva, izdevniecība Neputns, Vladislavs Lakše un Gočas Huskhivadzes darbnīca, cita starpā

LSM.lv nosauca divas Latvijas izsoļu namus, Mākslas Vēstniecību un Jēkabu, kā arī galeriju Antoniju, kas piedalījās mesā, līdzās mazākam cilvēciskam stāstam, ko raidorganizācija izcēla atklāšanas dienā: Karolīna Gonsovska izstādīja savas mātes, Ilonas Gonsovskas, gleznas.

Izdevuma dalībnieku loks sniedzās plašāk par trīspadsmit galvenajām valstīm: Úlfur (Islande), David Datuna (ASV), Art Assistant (Beļģija), Art Ego Gallery (Ukraina), Reuven Shezen (Izraēla), Karims Boržass (minēts gan pie Francijas, gan Venecuēlas) un čehu fotogrāfs Jans Saudeks. LSM.lv atklāšanas dienas reportāža minēja arī Brazīliju kā pārstāvētu valsti, ar videomākslinieka Lucas Gervilla starpniecību.

Programma: Genius Loci Europe

Mesa savu sociālo misiju raksturoja kā vēlmi "provocēt skatītājus uz sarunu par mākslu", nedēļas programmu veidojot ap konferenču ciklu, ko tā dēvēja par Genius Loci Europe. Dalības noteikumos šī iecere formulēta tieši: starptautiskā mākslas mese "ART RIGA" ir iecerēta kā ikgadējs, ilgtermiņa projekts, kurā iesaistīti mākslas profesionāļi no visas pasaules: labākās mākslas galerijas, mākslas kritiķi, specializētu kultūras žurnālu izdevēji. 2017. gada programmā, pēc meses programmas un kataloga, bija:

• 8. novembris, VIP Private Banking un mediju atklāšanas diena ar Annas Kolosovas priekšnesumu.
• 9. novembris, konference "ArtTravel. Wonders of the World".
• Diskusija ar nosaukumu "Documento Futurae" (meses mājaslapā minēta arī kā "Future Documents", saistībā ar Andri Teikmani), kas saistīta ar Latvijas Mākslas akadēmijas simtgades projektu Art Future.
• 11. novembris, diskusija "Māksla pilsētvidē" ar arhitektūras teorētiķi Aleksandru Rapoportu un žurnālistu Igoru Vatoļinu.
• Blakusprogramma "Slow-Mover", kurā apvienoti Indi Piano Fest, kas norisinājās, kā norādīts, Dmitrija Šostakoviča jaunākā aizgādībā, un video mākslas cikls "Familia": Lucas Gervilla (Brazīlija), Dima Gorjačkins (Krievija) un Daša Delone, rādīts līdzās Dmitrija Plavinska, Jannis Kounellis un citu eksperimentālajām filmām.
• 12. novembris, sociālās programmas instalācija "100" / "Latvijai 100": 100 pāri latviešu tautas cimdu, ko izgatavojis Pensionāru Iespēju Centrs, veltīti Latvijas gaidāmajai 2018. gada simtgadei.
• Līdzās galerijām meses pašas sarakstā bija arī vairākas praktiskas meistarklases: kodgriezuma un mobilās grafiskās druka darbnīca, ūdens zīmēšanas darbnīca un mākslas terapijas nodarbība "Motus Vita".
• Atkārtota "Tadeuša Lapinska piemiņas izstāde", iepriekšējā gadā ieviestais godinājums Marka Rotko laikabiedram.

Ārpus zālēm Euroclub, meses līdzorganizators un jau piecus gadus ik nedēļu rīkots forums "intelektuālām diskusijām, filmām, viesiem" savā mājvietā Dzirnavu ielā 67, rīkoja "Art & War", filozofisku dialogu starp arhitektūras teorētiķi Aleksandru Rapoportu un filozofu Alekseju Romanovu, ko moderēja žurnālists Igors Vatoļins.

Paralēlā izstāde Rietumu Capital Centre

Vecā lokomotīvju darbnīca

Meses pašas mājaslapa savu norises vietu aprakstīja diezgan detalizēti: Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs Rīgā atrodas Daugavas kreisajā krastā, Uzvaras bulvārī, senā lokomotīvju noliktavā. 19. gadsimta lokomotīvju darbnīcu var izmantot konferencēm, tikšanās reizēm, banketiem un citiem pasākumiem (500 vietu). Lielā zāle ar autentiskiem ķieģeļu mūriem, 6,5 metru griestu augstumu un dzelzceļa eksponātiem rada īpašu un unikālu atmosfēru. Apmeklētājiem tika solīti 500 krēsli, audio un video sistēmas, WiFi, vīna kafejnīca un jauns mākslas grāmatu tirdzniecības punkts, klāt vēl vakara afterparty klubs Happy Art Museum telpās un daudzvalodu preses centrs, kas visas nedēļas garumā translēja tiešraidē internetā.

"Latvieši pērk latviešus"

LSM.lv atklāšanas dienā jautāja organizatorei Gaļinai Maksimovai par tirgus stāvokli, un viņa to raksturoja kā stabilu, ar vietējiem pircējiem, kas krietni priekšroku dod latviešu māksliniekiem, un visspēcīgāko pieprasījumu pēc 20. gadsimta 20. līdz 50. gadu darbiem, priekšroku noturīgajam un vēsturiskajam, nevis spekulatīvajam, ko raidorganizācijas reportāža attēloja kā tipisku Rīgas mākslas publikai, uz kuru mesa paļaujas.