Art Riga Fair

Šis pasākums ir noslēdzies

Baltijas reģiona ikgadējā starptautiskā mākslas mese

Art Riga Fair 2014

23.–30. novembris, 2014

Katalogs

Aplūkojiet šī izdevuma pilno drukāto katalogu. · 56 lappuses

Pirmais ART RIGA FAIR izdevums, starptautiska laikmetīgās mākslas mese Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā ar galerijām un māksliniekiem no četrpadsmit valstīm, tostarp Vācijas, Šveices, Itālijas, Krievijas, Gruzijas, Igaunijas, Indonēzijas, Izraēlas un Latvijas. Vēlāk meses pašas mājaslapā tā tika raksturota kā dibināta, "lai iezīmētu Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu" šajā gadā, "ar darījumu apjomu, kas pārsniedza pusmiljonu eiro".

Atklāšanas vakara, 24. novembrī, centrā ir Viktors Krotovs, Maskavā dzimušais romantiskā sirreālisma aizsācējs, kurš strādā savā darbnīcā Parīzē un uz Rīgu atveda rondo formas gleznu Luvras stila rāmī, kā arī monumentālu, aptuveni 5 x 3 metru lielu darbu "Millennium". "Millennium" tika atklāta kopā ar Aleksandra Vladimiroviča Čaikovska simfonijas diviem klavierēm un kamerorķestrim "Presentiment of the End of the 20th Century" pirmatskaņojumu, kas radīta šai gleznai un ko izpildīja Sinfonietta Rīga.

Izstādi papildināja nedēļu ilga sarunu, diskusiju un vakara pasākumu programma, ko organizēja Happy Art Museum un Euroclub.

Galerija

Fotogrāfijas no meses.

2014. gada novembrī, kamēr Rīga nesa Eiropas kultūras galvaspilsētas kroni, producentu grupa Happy Art Museum uzdrošinājās uz ko pilsētā vēl nebijušu: stendu formāta mākslas mesi, kur galeristi un kolekcionāri satiekas zem viena jumta, pārbūvētā dzelzceļa lokomotīvju noliktavā Daugavas kreisajā krastā. Tas pilsētai bija jaunums un drosmīgi tālejošs solis. Tā tapa ART RIGA FAIR.

Īsumā

Izdevums
1. (pirmais)
Datumi
23.–30. novembris, 2014, atklāšana 24. novembrī
Norises vieta
Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs
Organizatori
Happy Art Museum un SIA Euroclub
Mākslinieciskais vadītājs
Dags Vidulejs
Izpilddirektore
Gaļina Maksimova
Valstis
14, no Latvijas līdz Kazahstānai

Mese Kultūras galvaspilsētas gadam

Ielūgums, kas izsūtīts meses paša vārdā, vēstīja vienkārši:

Dāmas un kungi! Aicinām piedalīties svinīgā pirmās starptautiskās ikgadējās mākslas meses Art Riga izstādes atklāšanā Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā 24. novembrī plkst. 17:00. Producentu grupa HAPPY ART MUSEUM paziņo, ka 2014. gada 24.–30. novembrī Rīgā pirmo reizi notiks starptautiska modernās un laikmetīgās mākslas mese Art Riga. Šogad Eiropas kultūras galvaspilsētas zīmē "RĪGA 2014" dibinātā tradīcija pavērs ilgtermiņa attīstības iespējas. ART RIGA preses relīze, artriga.com (2014)

Organizatori meses mērķus formulēja četros punktos, meses mājaslapā publicētos gan latviski, gan angliski:

Mākslas meses galvenie mērķi: iegūt starptautisku atpazīstamību un kļūt par svarīgu ikgadēju tikšanās vietu Ziemeļeiropas, Rietumeiropas un Austrumeiropas mākslas profesionāļiem; stiprināt Latvijas mākslinieku un mākslas galeriju autoritāti; iegūt padziļinātu ieskatu Baltijas reģiona aktualitātēs, apjaust pasaules mākslas strāvojumus un paraudzīties uz sevi Eiropas un pasaules mākslas tirgus kontekstā; veicināt kvalitatīvu izstāžu apmaiņu ar ārvalstu mākslas galerijām, iepazīt jaunus sadarbības partnerus mākslas pasākumu organizēšanā visā pasaulē. artriga.com, "Par mesi" (2014)

Mesi rīkoja divi uzņēmumi: izstāžu zāle Happy Art Museum, kuras valdes loceklis bija Dags Vidulejs, un SIA Euroclub, kas meses partneru materiālos raksturota kā strādājoša "sadarbībā ar Maskavas mākslas menedžmenta un antikvāra institūtu". Vēlāku gadu meses mājaslapa pirmo izdevumu apkopoja vienā teikumā:

ART RIGA tika dibināta 2014. gadā, lai iezīmētu Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, ar darījumu apjomu, kas pārsniedza pusmiljonu eiro. artriga.com, "Par mesi" (2019)

"Kausējamais katls un salātu bļoda vienlaikus": ART RIGA manifests

Nevis parasts reklāmas teksts, bet gan manifests, eseja par Rīgu kā tirdzniecības krustcelēm, ko sarakstīja Igors Vatoļins, rakstnieks un Baltijas kultūras komentētājs, kurš vadīja arī meses noslēguma diskusiju "Art & War". Tulkots no oriģinālā krievu teksta:

Kopš senseniem laikiem ostas pilsēta Rīga atrodas tirdzniecības ceļu, preču, cilvēku, tradīciju, ideju, tēlu un stilu krustcelēs… vieta, kur sajaucās tautas, reliģijas, valodas, vienlaikus kausējamais katls un salātu bļoda. Igors Vatoļins, "ART Riga manifests", artriga.com (2014), tulkots no krievu valodas
Ja Rīgas potenciāls ekonomikā un ģeopolitikā ir vairākkārt apspriests un izmantots, tad Baltijas karalienes loma kultūras, mākslas un ideju procesos vēl gaida savu atklāšanu no jauna. Līdz šim Rīgā nav bijis mākslas festivāla. ART Riga iniciatīva ir domāta, lai aizpildītu šo robu. Igors Vatoļins, "ART Riga manifests", artriga.com (2014), tulkots no krievu valodas
Kļūstiet par vēstures daļu! Piedalieties starptautiskās meses tradīcijas iedibināšanā! Igors Vatoļins, "ART Riga manifests", artriga.com (2014), tulkots no krievu valodas

Meses "par mesi" lapā bija arī pavadeseja "Art & War" tēmas lokam, filozofa un tulkotāja Arņa Rītupa teksts par pretstatiem un robežām, kas sākas ar Hērakleitu:

"Karš ir visu lietu tēvs," reiz mīklaini uzrakstīja Hērakleits… Šī kliedziena gaismā var rasties kaut kas jauns. Arnis Rītups, artriga.com "Par mesi" lapa (2014)

Atklāšanas vakars: viena gleznas teātris

  1. novembra programma pašas meses vārdiem tika dēvēta par "viena gleznas teātri". Norise: plkst. 16:00 preses brīfings, 17:00 VIP priekšskatījums, 18:00 atklāšana.

Tās centrā bija Viktors Krotovs, Maskavā dzimušais romantiskā sirreālisma aizsācējs, kurš strādā savā darbnīcā Parīzē. Uz Rīgu viņš atveda divus darbus: rondo formas gleznu Luvras stila rāmī un monumentālu, aptuveni 5 x 3 metru lielu audeklu "Millennium". Tieši gleznai "Millennium" komponists Aleksandrs Vladimirovičs Čaikovskis sarakstīja "XX gadsimta beigu priekšnojautu", sinfonietti divām klavierēm un kamerorķestrim, ko tajā vakarā pirmatskaņoja Sinfonietta Rīga diriģenta Andra Veismaņa vadībā, pie klavierēm Aleksejs Goribols un Polina Osetinska.

Galerijas un mākslinieki pa valstīm

LatvijaVācijaŠveiceItālijaKrievijaGruzijaIgaunijaIndonēzijaIzraēlaLielbritānijaLietuvaĶīnaKazahstānaMeksika

Meses preses relīzē pirms atklāšanas bija minētas apstiprinātas dalībvalstis: Vācija, Šveice, Itālija, Krievija, Indonēzija, Gruzija, Igaunija, Meksika un Latvija. Līdz durvju vēršanai meses pašas mājaslapā parādījās garāks un nedaudz atšķirīgs dalībnieku saraksts, šeit atveidots pa valstīm:

Valsts Galerijas, mākslinieki un akcenti
Latvija Happy Art Museum pašu stends (sk. tālāk); izdevniecība-galerija Neputns; Portretu galerija; Antonija (un N. Braslins); Pinakotēka; Muza; Agijas Sūnas galerija; Birkenfelds Gallery; galerija Bastejs; Oforta ģilde; Burtveidols; Allien Technology; Rotko centrs, Daugavpils
Vācija Ira Kitzki Gallery; Frida Fine Arts Gallery, kas rādīja čehu fotogrāfijas klasiķa Jana Saudeka darbus līdzās Genijas Čefas (Shef) darbiem, priekšskatījumā pirms izstādes Venēcijas biennālē
Šveice Modern Masters Gallery; IAR Art Resources, kuru stendā bija oriģināla Salvadora Dalī skulptūru kolekcija
Itālija Bora Arte (Boloņa); itāļu delegācija Enco Rosi Roisa (Enzo Rossi Roiss) kuratorībā, kas rādīja Džordžo de Kiriko un Fabricio Kleriči darbus līdzās Latvijas māksliniecei Ilzei Jaunbergai; Džordano Morganti, Milānas fotomākslinieks, kurš darbojās arī atlases žūrijā
Krievija Gallery Fine Art; Kultproekt; Everything Is Art Gallery, Maskava
Gruzija Baratašvili
Igaunija Matti Milliuss fonds
Indonēzija Bali Art, kas rādīja apmēram divdesmit Bali laikmetīgās glezniecības darbus
Izraēla Reuvens Šezens (Reuven Shezen) / Outsider Art
Lielbritānija Anna Kolosova
Lietuva Klaipēdas galerijas apmaiņas dalība
Ķīna Džons Ma (John Ma)
Kazahstāna Art Ular
Meksika Kozars (Cozar)

Fotogrāfijas klasiķi Jans Saudeks (Čehija), Ulvis Alberts (ASV) un Antanas Sutkus (Lietuva) bija redzami plašākā programmā līdzās Dalī skulptūru kolekcijai, de Kiriko un Klerici oriģināliem un Bali dalībai, dodot Rīgai, kā rakstīts meses pašas tekstā, "pirmo reizi Latvijas vēsturē" iespēju vienlaikus salīdzināt vairākus desmitus izstāžu, no kurām katra Valsts muzejā būtu unikāls notikums.

Happy Art Museum savu stendu piepildīja ar mainīgu, apmēram divdesmit mākslinieku sastāvu, ko galerija pārstāvēja: Juris Dimiters, Sergejs Djomins, Artūrs Bērziņš, Dags Vidulejs, Zigmunds Bielis, Ilze Jaunberga, Vija Dzintare, Karina Rungenfelde, Gustavs Filipsons, Aigars Tavkins, Aleksandrs Makarenko, Jana Ņesteroviča, Viktorija Kosenko, Viktors Kosenko, Babkens Stepanjans, Ingrīda Irbe un Lauris Mīlbrets, kā arī darbiem no pastāvīgās kolekcijas: Džemma Skulme, Helēna Heinrihsone, Laima Eglīte, Otto Zitmanis, Kārlis Vītols un Normunds Pucis.

Nedēļa ar sarunām, diskusijām un vakarpasākumiem

Papildus atklāšanas koncertam muzeja rekonstruētie dzelzceļa vagoni visu nedēļu uzņēma diskusiju ciklu: filozofs Aleksejs Romanovs par antropomorfo formu un mimēzi; diskusija par tirgus spēkiem ar Artūru Avotiņu; "Artglass, neredzamais muzeju stikls" sesija ar stikla ražotāju Groglass (Latvija) un Vitrinen- und Glasbau Reier (Vācija), līdzās Art Fair Service HugLock sistēmas prezentācijai; "Art Brut" diskusija ar biedrību cilvēkiem ar invaliditāti Motus Vita (Latvija) un Outsider Art (Izraēla); audiovizuāla vernisāža "Metapanks" no Artūra Bērziņa; apaļā galda saruna par autentiskumu ar britu mākslas kritiķi Saimonu Hjuitu; "Mākslas kuratora grēksūdze", Marata Gelmana saruna ar teorētiķi Aleksandru Rapaportu, Jāni Borgu un Igoru Vatoļinu; un noslēguma diskusija "Art & War" ar Rapaportu, Vatoļinu un Borgu. (Pilnu dienu pa dienai programmu skatiet cilnē "Programma".)

Katru vakaru pēc muzeja slēgšanas meses dalībnieki pulcējās Happy Art Museum klubā, Dzirnavu ielā 67, 7. līmenī, tirdzniecības centrā "Galleria Riga", mākslas kafejnīcā ar "100 krēsliem, 100 portugāļu vīnu šķirnēm", kur skanēja dzīvā mūzika, notika filmu skates un sarunas. Tajā pašā adresē visu nedēļu darbojās preses centrs ar bezmaksas WiFi, prezentāciju tehniku un web tiešraidi akreditētiem ārzemju žurnālistiem.

Norises vieta: lokomotīvju noliktava kļūst par izstāžu zāli

Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs, Uzvaras bulvārī 2A Daugavas kreisajā krastā, dibināts 1994. gada 30. augustā. Tā ēka, bijusī lokomotīvju noliktava, tika renovēta no 1999. gada, un jauna izstāžu zāle tajā atvērta 2000. gada septembrī. Lielā zāle, apmēram 1050 kvadrātmetru ar autentiskiem ķieģeļu mūriem zem 6,5 metru griestiem, atrodas līdzās vairākiem restaurētiem vēsturiskiem dzelzceļa vagoniem un piedāvā līdz 500 vietām teātra izkārtojumā vai 300 banketa izkārtojumā. Muzejā iepriekš notikusi Latvijas ikgadējā mākslas izstāde "Rudens", tāpēc, kā teikts meses tekstos, tam jau bija "pieredze, kā ēku transformēt iespaidīgam mākslas pasākumam".

Organizatori un ceļš līdz šejienei

Happy Art Museum, pēc pašas organizācijas teiktā, bija agrākas izstāžu zāles Pinakotēka, Ziedleju ielā, pēctecis, kur no 2009. līdz 2011. gadam notika virkne lielu izstāžu: "Rudens 2009. Laimīgās mākslas muzejs", "Rudens 2010", aptuveni piecdesmit lielformāta darbu aizdevuma izstāde no Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijas krājuma, žurnāla "Rīgas Laiks" jubilejas izstāde, kā arī apmaiņas izstādes ar Igaunijas Mākslinieku savienību un lietuviešu keramiķiem. Tā rīkojusi izstādes arī Rietumu bankā, Jura Dimitera plakātu ekspresizstādi vecajā Spilves lidostā, un piedalījusies izstādē Art Moscow 2013, kā arī mesēs Vācijā un Beļģijā. Lai piedalītos pašā ART RIGA FAIR, galerijas maksāja dalības maksu (ap 500 eiro) un stenda nomu, sākot no 1800 eiro par bloku Baltajā zālē līdz 2000–3000 eiro atkarībā no platības Lielajā zālē.

Mantojums

Vēlāko gadu publikācijas apstiprina 2014. gadu kā patieso pirmizrādi nepārtrauktā ikgadējā ciklā: TVNET 2018. gada novembra mesi nosauca par notiekošu "jau piekto reizi", LSM 2019. gada izdevumu sauca par "sesto reizi", bet Dzelzceļa muzeja paša 2024. gada apraksts to dēvēja par "desmito jubilejas reizi". Pirmā gada programmas lapa noslēdzās ar savdabīgu, atmiņā paliekošu vēlējumu:

Intelektuāļi, uzmundrinieties, ir jāpastāsta brīnišķīgi stāsti. artriga.com, ART RIGA FAIR 2014 programmas lapa

Video

Art Riga Fair 2014 televīzijā
Riga Art Fair 2014 atklāšana (MIX TV)
Datumi
23.–30. novembris, 2014
Norises vieta
Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs, Uzvaras bulvāris 2A, Rīga, LV-1048