Artura Berzina BIOPANKS Laimigas Makslas Muzejs GALLERIA RIGA

-gleznu & multimēdiju izstāde- piedāvā “Galleria Riga”&”HappyArtMuseum-LaimīgāsMākslasMuzejs”.

Artūra Bērziņa “Biopanks” Jaunākais notikums Latvijas mākslā

happyartmuseum@gmail.com        vidulejs@inbox.lv             www.happyartmuseum.co             
Dags Vidulejs          +37129595885   
Gaļina Maksimova    +37129177748.                                                         
 HappyArtMuseum                 Laimīgās Mākslas Muzejs                          
 «Galleria Riga’’ telpās          Darba laiks katru dienu no
 Dzirnavu 67- 5 stāvs           13.00-22.00  bez brīvdienām                                                                                                                       mailto:happyartmuseum@gmail.commailto:vidulejs@inbox.lvhttp://www.happyartmuseum.coshapeimage_2_link_0shapeimage_2_link_1shapeimage_2_link_2
ART RIGA NEWS in Social Networks../../Social_Networks.html../../Social_Networks.htmlshapeimage_3_link_0
GALLERY ARTISTS../../HAPPY_ART_MUSEUM_Artists.html../../HAPPY_ART_MUSEUM_Artists.htmlshapeimage_4_link_0
ARNIS PELŠSArnis_Pelss.htmlArnis_Pelss.htmlshapeimage_5_link_0
ANDA MUNKEVICAAnda_Munkevica.htmlAnda_Munkevica.htmlshapeimage_6_link_0
AUGUSTS ZARIŅŠAUGUSTS_ZARINS.htmlAUGUSTS_ZARINS.htmlshapeimage_7_link_0
AIGARS TAVKINSAigars_Tavkins.htmlAigars_Tavkins.htmlshapeimage_8_link_0
ILZE JAUNBERGAIlze_Jaunberga_Venezia.htmlIlze_Jaunberga_Venezia.htmlshapeimage_9_link_0
ARTŪRS BĒRZIŅŠArturs_Berzins.htmlArturs_Berzins.htmlshapeimage_10_link_0
ZIGMUNDS BIELISZIGMUNDS_BIELIS.htmlZIGMUNDS_BIELIS.htmlshapeimage_11_link_0
VIJA DZINTAREVija_Dzintare.htmlVija_Dzintare.htmlshapeimage_12_link_0
GUSTAVS FILIPSONSGustavs_Filipsons.htmlGustavs_Filipsons.htmlshapeimage_13_link_0
JURIS DIMITERSJuris_Dimiters.htmlJuris_Dimiters.htmlshapeimage_14_link_0
DAGS VIDULEJSDags_Vidulejs_strukturas.htmlDags_Vidulejs_strukturas.htmlshapeimage_15_link_0
SERGEJS  DJOMINSSERGEJS_DJOMINS.htmlSERGEJS_DJOMINS.htmlshapeimage_16_link_0
IVANS KORŠUNOVSIVAN_KORSHUNOV_Moscow.htmlIVAN_KORSHUNOV_Moscow.htmlshapeimage_17_link_0
JEVGĒŅIJS TITOVSJevgenijs_Titovs_Paris.htmlJevgenijs_Titovs_Paris.htmlshapeimage_18_link_0
ALEKSANDRS MAKARENKOAleksandrs_Makarenko.htmlAleksandrs_Makarenko.htmlshapeimage_19_link_0
KARINA RUNGENFELDEKarina_Rungenfelde.htmlKarina_Rungenfelde.htmlshapeimage_20_link_0
INGRIDA IRBEINGRIDA_IRBE.htmlINGRIDA_IRBE.htmlshapeimage_21_link_0
LAURIS MILBRETSLauris_Milbrets_in_Happy_Art_Museum.htmlLauris_Milbrets_in_Happy_Art_Museum.htmlshapeimage_22_link_0
DŽORDANO MORGANTIGiordano_Morganti_ITALIA.htmlGiordano_Morganti_ITALIA.htmlshapeimage_23_link_0
VIP PARTNERS SPONSORS of Art Fair Riga 2015
WHERE../../Latvian_Railway_MUSEUM.html../../Latvian_Railway_MUSEUM.htmlshapeimage_25_link_0
About RIGA FAIR../../Text_box.htmlhttp://artriga.com/shapeimage_26_link_0
CONTACTS../../CONTACT.html../../CONTACT.htmlshapeimage_27_link_0
GALLERIES../../GALLERIES.html../../GALLERIES.htmlshapeimage_28_link_0
AfterPARTIEShttp://www.happyartmuseum.cohttp://www.happyartmuseum.coshapeimage_29_link_0
For PARTICIPANTS../../PARTICIPANTS/PARTICIPANTS.html../../PARTICIPANTS/PARTICIPANTS.htmlshapeimage_30_link_0
BECOME a VOLUNTEER../../CONTACT.html../../PARTNERS.htmlshapeimage_31_link_0
PHOTO../../PHOTO_of_ART_RIGA_FAIR/PHOTO_of_ART_RIGA_FAIR.html../../PHOTO_of_ART_RIGA_FAIR/PHOTO_of_ART_RIGA_FAIR.htmlshapeimage_32_link_0
ART RIGA 2014../../Art_Riga_2014.html../../Art_Riga_2014.htmlshapeimage_33_link_0
PRESS TEXT../../Text_box.html../../Text_box.htmlshapeimage_34_link_0
GENIUS LOCI EUROPA../../GENIUS_LOCI_EUROPA/GENIUS_LOCI_EUROPA.html../../GENIUS_LOCI_EUROPA/GENIUS_LOCI_EUROPA.htmlshapeimage_35_link_0
SOCIAL PRESS../../Social_Networks.html../../Social_Networks.htmlshapeimage_36_link_0
for PARTNERS../../PARTNERS.html
NOVEMBER 21-27../../PROGRAM.htmlhttp://artriga.comshapeimage_38_link_0
For VISITORS../../VISITORS.html../../VISITORS.htmlshapeimage_39_link_0
PROGRAM../../PROGRAM.html../../PROGRAM.htmlshapeimage_40_link_0
LOGOhttp://download1520.mediafire.com/a3z530r318mg/3ld7vbagx5llafs/LOGO_2015_GATAVS+copy.pnghttp://download1520.mediafire.com/a3z530r318mg/3ld7vbagx5llafs/LOGO_2015_GATAVS+copy.pngshapeimage_41_link_0
RIGA ANNUAL INTERNATIONAL CONTEMPORARY ART FORUMhttp://artriga.com
PROJECTS../../GALLERIES.html../../GALLERIES.htmlshapeimage_43_link_0
SHOP../../Latvian_Railway_MUSEUM.htmlhttp://www.artmajeur.com/en/member/art-rigashapeimage_44_link_0
Email Me
ARFhttp://artriga.comhttp://artriga.comshapeimage_45_link_0
 
 

Biopanks


No 9. septrembra “Galleria Riga” pasāžā izstāžu zālē “Happy Art Museum” – Dzirnavu ielā 67., 5. st., aplūkojama Artūra Bērziņa izstāde „Biopanks”.

A. Bērziņa darbi izstrādāti glezniecības un digitālās fotomanipulācijas tehnikās. Šajā retrospekcijā aplūkojamas eļļas gleznas, kas tapušas laika posmā no 2001 - 2011 gadam un fotogrāfijas, starp kurām arī gluži jaunas, tapušas gatavojot  Jums šo izstādi.

Arī šoreiz A. Bērziņa darbu iespaids ir krāšņs un šokējošs, vizuālās izteiksmes līdzekļi izraudzīti iedvesmojoties no dzīvās dabas bioloģijas uzšķērduma kliedzošā eksistences uzbāzīgumā, neaizmirstot par iekšējo dziedzeru sulām un žultīm līdzās trauslam un apgarotam, pat sakrāli abstraktam, tai pat laikā izteikti seksuālam skaistumam, kuru visbiežāk reprezentē sievietes tēls.

Artūra izveidotā tēlu sistēma ir 10 gados kļuvusi tik pārliecinoša un ticama, ka atgādina dokumentālu hroniku no cilvēces iespējamās nākotnes, kad par ikdienišķu normu būs kļuvusi biotehnoloģija un gēnu inženierija. Gleznas tiek būvētas ar it kā nākotnes mākslinieka acīm, tverot tā laika atribūtus. Ja reāli tiktu masu mēdijos reklamētas ķermeņa transformācijas par lētām cenām Bērziņa darbi nevienu vairs nešokētu. Lai cik „patoloģiski” brīdina Artūra darbi, patiesībā tie vēsta par esošo ideju un pasaules uzskatu transformāciju jaunos,  pateicoties zinātnes attīstībai. Biopanks ir nākotnes vēstnesis, kas nesaudzīgi uzšķērž par stingru un nemaināmu uzskatītu priekšstatu sistēmu un uzdod jautājumus, cik manipulējams ir cilvēka ķermenis, identitāte, sociālās attiecības un apziņa kopumā.

Esat visi laipni gaidīti izstādē. Taču nāciet, kā uz garīgu darbu, lai arī netrūkst izklaides elementu un humora, ko savām acīm izbaudīt.



 

BIOPANKS Happy Art Museum presents exhibition of multimedia & paintings Artur Berzinsh

Jaunakais notikums Latvijas maksla

              Gleznu cikla „Biopanks” simbolu struktūras detonāts ir bioloģijas sistēma kā metafora par mūsu eksistences un garīgās pasaules daudzveidīgām šķautnēm.

    Perceptīvajam procesam, pēc manas ieceres, jāveidojas kontrastainam un aizraujošam. Gleznas novērtēšana notiek vairākās stadijās. No sākuma, pirmajā saskarsmē ar dotajiem kvazisubjektiem, notiek acumirklīga vizuālā attēla aptveršana. Recipients pieņem ikoniskās zīmes – jutekliski tveramai realitātei līdzīgi attēlotos pievilcīgus cilvēkus, klasiskos arhetipisko simbolu atveidus. Sulīgas krāsas, popārta spilgtums, smalki izgleznotas detaļas. Pirmais efekts no emocionālās novērtēšanas – patīkams attēls, meinstrīma klasiskajā estētikā ieturēts darbs.

     Taču šo iespaidu nomaina nākamais: skatītāja uzmanība fokusējas uz detaļām – pamana aiz skaisto objektu / subjektu atveidiem paslēpto otro slāni. Doto tēlu savstarpējo kombināciju rezultātā veidojas disonanse, piešķirot tiem vairākas semantiskās dimensijas. Un aizķerot recipientu uz āķa. Rodas dažādi jautājumi, kas sākas ar „kāpēc” un „priekš kam”, tiek mēģināts izprast autora rīcību. Rīcību, kuras rezultāts ir šī disonanse, kas tēlainās domāšanas mehānismiem liek čīkstēt un stenēt no piepūles.

                                 Labā puslode.

     Primārais priekš manis ir izraisīt recipientā tēlainās domāšanas procesus, izjūtas, emocijas, nekā verbāli loģisko mehānismu analizēšanu.

     Un skatoties no šī aspekta, ceru, ka gleznas tēlu daudznozīmība raisīs skatītājā jūtu ambivalenci, savā starpā disonējošas emocijas. Pie tam centos piemeklēt emociju buķeti tā, lai tā būtu eksaltējoša, sarežģīta. Šinī gadījumā, harmoniskais tiek pasniegts disharmoniskā kontekstā, pie tam vienlaikus gan traģiski, gan komiski. Traģikomisms jau ir spēcīgs emociju manipulēšanas rīks. Bet, atgriežoties pie harmoniskā / disharmoniskā – skaistums ar informāciju pārbagātajā mūsdienu pasaulē asociējas ar glancēto žurnālu vākiem, televīzijas reklāmu u.tml., t.i. tas ir pārvērsts par spīdīgo konfekšu papīrīti. Neglītais – tāpat: šoks vai depresīvais pelēcīgums ir pārāk sekli priekš tā, lai iedarbīgāk un uz ilgāku laiku iekustināt metafiziskās stīgas ar informāciju pārbarotajā mūsdienu cilvēkā. Lai panākt dziļumu un dzidrumu, jāizstrādā algoritms, pēc kura šajā spēlē tiks iesaistīts konkrēts emociju komplekss.

     Un šī kompleksa kronim būtu jābūt empātijai, jo līdzjūtība ir ļoti svarīgs elements cilvēka patībai. Tā gan ir ļoti veca atziņa – Aristotelis savā „Poētikā” bija rakstījis, ka mākslas augstākais mērķis izraisīt līdzjūtību. Dotā darba gadījumā līdzjūtību ceru panākt, attēlojot centrālos tēlus trauslus, smalkus un apgaroti-skaistus, un samaitājot viņu trausluma harmoniskumu ar visādu no klasiskā viedokļa neestētisko elementu iejaukšanu. Recipients domā – kāpēc tas idiots-komunikators izbojāja tik skaistu darbu? Tāpat kā pēc grāmatas vai filmas noskatīšanās, rodas pārdzīvojums - kāpēc rakstnieks / režisors nevarēja atstāt „happy end”? Jā – viens no iemesliem: radīt pret varoņiem līdzjūtību, līdzpārdzīvojumu. Tā ir instrumentālā agresija - kā dakteris, veicot ārstēšanu, sagādā pacientam sāpes, tāpat arī mākslinieks ārstē skatītāja metafizisko veselību.

     Iespējams, tāpat kā bez precīzā leņķa noteikšanas, stereoskopisks attēls nevar būt ass, jūtu ambivalence recipienta „galvā/sirdī” nevar tikt sasniegta pienācīgā līmenī, ja darba fundamentā nesakņojas paradoksa sistēma. Šinī gadījumā - visas dzīvības pamatā stāvošais komplementaritātes princips. Tas ir banāls gājiens, bet bez tā, manuprāt, nevar. Cenšos pie tā pieturēties, jo empīriski zinu, ka tas darbojas stabili. Un viens no šī darba uz komplementaritātes principa balstītiem elementiem - klaji fizioloģisku iekšu un to šķērsgriezuma attēlojums ne tikai spēj veiksmīgi sadzīvot un pastāvēt līdzās apgarotam dabas, sievietes un vīrieša skaistumam, bet arī pārvēršas par vienu veselu. Un ne tikai no estētikas, gan stāsta izvērsuma aspekta, kas ir aprakstīts nākamajā sadaļā.

                             Kreisā puslode.

     Kā jau minēju augstāk, zem estētiskās dimensijas savā darbā paslēpu stāsta izvērsumu.

Šķirstot medicīnas žurnālus, vienmēr biju sajūsminājies, cik bioloģija ir izkopta, cik perfekta un sistematizēta no tīri estētiska aspekta – nemaz nerunājot par to, kā iedomājies tās funkcionalitāti. Jebkurš fragments – perfekts, pašpietiekams mākslas šedevrs. Tā, piemēram, galvas smadzeņu hipotalamusa – hipofīzes sistēma, kuru stilizēti iegleznoju vairākās gleznās. Hipotalamusa šūnas izstrādā plaša darbības spektra atvieglotājmehānisma hormonus. Caur asinsvadiem tie nokļūst priekšējā un aizmugurējā hipofīzes daļās. Tā šūnas producē hormonus, kuri caur asinsrites sistēmu tiek iznēsāti pa visu organismu un iedarbojas uz daudziem audiem un orgāniem, tajā skaitā vairogdziedzeri, nierēm, virsnieru dziedzeru garozu, asinsvadiem, dzimumdziedzeriem, piena dziedzeriem, kauliem un muskuļiem. Pameditējot ap šiem faktiem, sāc just, kā apziņā sāk drūzmēties eksistenciālisma mākoņi. Mūsu pasaules struktūra sāk atgādināt fraktālos ornamentus vai krievu „Matrjošku” bezgalības versijā. Elementārdaļiņas ir lieliska alegorija par sabiedrības, par civilizācijas struktūrām, par mums pašiem un mūsu savstarpējām attiecībām.

     Tātad – no verbāli loģiskā aspekta, ar cilvēku tēlu iekļaušanu stilizētu bioloģisko struktūru, iekšējo orgānu neaptverami sarežģītas sistēmas vidē gribu uzvedināt uz pārdomām par mūsu iekšējo pretrunu jautājumiem, par mēģinājumiem izdzīvot sociālo prakšu tīklojumos, ar kuriem bieži viens sanāk sadurties katram no mums. Un varbūt, aperceptīvajā procesā caur šo darbu mums – komunikatoram, recipientiem - ir iespēja satikties vienam ar otru, jo galu-galā mēs neesam vieni un neatkarīgi, bet gan jau esam vienā organismā, kas ir kā sistēma, shēma, tīklojumi, kuros mēs esam neatgriezeniski un nemainīgi saistīti ikdienas.

     Gleznu kompozīcija pārpildīta ar dažādiem elementiem – gan monohromiem, abstraktiem laukumiem, gan telpiskuma ilūziju radošiem objektiem / subjektiem, veidojot tādu kā picas virsmu, kurā ir samaisīti ananāsi ar šampinjoniem, siers ar tunci utt.. Vēlējos, lai darbu var uztvert gan kā avangardisku, abstraktu gleznu, gan atrast jutekliski tveramai realitātei līdzīgi attēlotos fragmentus, pie tam neaizskarot vēstījuma dimensiju.

     Izstādes nosaukumam „Biopanks” nav tieša sakara ar kontr-kulturālās zinātniskās fantastikas žanra „cyberpunk” atzarojumu, kurā tiek pētīti gēnu inženierijas izmantošanas sociālie un psiholoģiskie aspekti. Drīzāk tā ir vārdu spēle:

„Bio” – t.i. bioloģija, kuras dotajā gleznā ir pietiekami daudz gan burtiski, gan alegoriski.

„Panks” – savā ziņā mūsdienu analoģija 19. gadsimta dekadentu kustībai, kura zināmā mērā atradās blakus simbolistiem, bet šis darbs, pēc būtības, ir tas pats simbolisms, tikai post-postmodernisma kontekstā. Iederētos formulējums „trash-simbolisms”.

                                 Artūrs Bērziņš

Abstrahējoties no simbolisma manos darbos, kā kopējo iezīmi varu minēt komplementaritātes principu, uz kura konsekventi balstos jaunrades procesā. Tāda reakcija, kā jūtu ambivalence, pretrunīgu izjūtu buķete, ir tas, pie kā es tiecos – neatstāt skatītāju vienaldzīgu,  izsaukt līdzjūtību skaistumam, kuru autors pats radījis un pats sagandējis. Bet patiesībā autors to ir izdarījis, lai skaistums tiktu asāk uztverts – lai tam kontrastējot ar pretējo, smalkāk tiktu izjusts tā smalkums un neaizsargātība. Lai izjust cilvēcīgumu - jo līdzjūtība arī ir cilvēcīguma pamats. Jāmin Aristoteļa apgalvojumu no traktāta „Poētika”, ka augstākais mākslas mērķis – izsaukt līdzjūtību. Cenšos atrast pareizos soļus, lai percepcijas procesā izveidotā emociju buķete būtu eksaltējoša, sarežģīta. Taču tam nav sakara ar kaut-ko šokējošu, depresīvu vai arī vienkārši tukši skaistu - tas nebūs dziļi. Kā minēju, tam jābūt veselam kompleksam, kas ietver emociju pretpolus.

     Laiku pa laikam citēju A. Kamī pārdomas par to, ka māksla ir attālums, uz kuru laiks ekstrahē mūs no ciešanām, un ka mākslas diženums slēpjas bezgalīgajā saspringtajā divojumā starp skaistumu un sāpēm, mīlestību pret cilvēkiem un kaisli pret daiļradi, vientulības mokām un aizkaitināšanos no pūļa, dumpi un saskaņu.”

A. Bērziņš

Informācija par autoru Artūrs Bērziņš

Dzimis 1983. gada 20. aprīlī Rīgā

                             Izglītība:

Kopš 2009. gada studē Latvijas Mākslas akadēmijā, Vizuālās mediju mākslas nodaļā, Vizuālās komunikācijas apakšnozares maģistra studiju programmā

2005-2009 Studijas Latvijas Mākslas akadēmijā, Vizuālās mediju mākslas nodaļas Vizuālās komunikācijas apakšnozares bakalaura studiju programmā. Iegūts bakalaura grāds

2000-2005 Mācības Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā

                           Piederība organizācijām:

Kopš 2006. gada - Latvijas Jauno Mākslinieku Apvienības biedrs

                           Darbības sfēra:

Audio-vizuālās komunikācijas; režija; glezniecība; reklāma; ilustrācija; mūzika

                           Dalība izstādēs un mākslas projektos:

Personālizstādes:

2010 “Iekšās” (personālizstāde, galerija „Pegazs“, Rīga, Latvija)

2009 „Coca-ine from LV” (personālizstāde, galerija „Pegazs“, Rīga, Latvija)

2009 “Kurlmēmā daile un Vraks” (personālizstāde, studija “BBbinnija”, Rīga, Latvija)

2007 “Garīga Ķirurģija” (personālizstāde ar I. Balodi, Latvijas Mūzikas akadēmijas studentu klubs,  Rīga, Latvija)

Grupas izstādes un mākslas festivāli:

2010 „2 Annas 2010“ (īsfilmu festivāls, „Naba Klab“, Rīga, Latvija)

2010 „Tēma“ (izstāde, Naba Klab“, Rīga, Latvija)

2009 „Rudens 2009“ (izstāde, Ziedleju 1, Rīga, Latvija)

2009 “Čehovs. Instrumenti dvēselei” (mākslas projekts, Krakova, Polija)

2009 “Noma 00 – 10” (Vizuālās komunikācijas nodaļas bakalaura programmas studentu

diplomdarbu izstāde, Kr.Valdemāra iela 18, Rīga, Latvija)

2009 “Cirks” (mākslas projekts, Vidzemes tirgus, Rīga, Latvija)

2009 “Vilhelm!” (izstāde, galerija “21”, Rīga, Latvija)

2009 “Imagine” (ceļojošā izstāde, Rīga, Latvija)

2008 “Raidījums“ (ceļojošā izstāde, kinoteātris “Rīga”, Rīga, Latvija)

2008 “Mākla Prasa Upuri… Upuris Prasa Mākslu” (izstāde “Sapņu teātris” Andrejsala, Rīga,  Latvija)

2008 “Adwards 2008” (reklāmas festivāls, Rīga, Latvija)

2007 “Rudens 2007” (izstāde, pasta ēka, Rīga, Latvija)

2007 “Nieze” (izstāde, Latvijas Mākslinieku savienības galerija, Rīga, Latvija)

2007 “Ūdensgabali 2007” (video un laikmetīgās mākslas festivāls, galerija Noass, Rīga, Latvija)

2007 “Ahūns” (īsfilmu festivāls, Daugavgrīvas 31k, Rīga, Latvija)

2007  Plakātu mākslinieku apvienības “Suņa Sirds” nekomerciālā plakāta ekspozīcija (izstāde

restorānā “Andalūzijas Suns”, Rīga, Latvija)

2007 “Expression Session” (mākslas festivāls, Talsi, Latvija)

2007 “International Herald Tribune” (īsfilmu festivāls, Rīgas Kinomuzejs, Rīga, Latvija)

2006 “Veltījums Baltu Vienotības Dienai” (ar A. Kustikovu (šobrīd Veilande

Kustikova), viesnīca  “Radi un Draugi”, Rīga, Latvija)

2006   Apvienības “Suņa sirds” 4 gadu retrospekcijas izstāde (Andrejsala, Rīga, Latvija)

2006 “Ūdensgabali 2006” (festivāls, k/t “Rīga”, Rīga, Latvija)

2006 “Pūra Lāde" (izstāde, galerija “Bonhans S”, Rīga, Latvija)

2006 “Laika Zīmes” (izstāde, Latvijas Mākslas akadēmija, Rīga, Latvija)

2006 “December Madness” (foto projekcijas, Rīga, Latvija)

2006 “Ba Rock” (video instalācijas, Baltic Beach hotel, Jūrmala, Latvija)

2005 “Fresh Ear” (izstāde, Vaļņu 23, Rīga, Latvija)

2005 “Atdzimšana” (izstāde, Rīgas Dome, Rīga, Latvija)
2005 “Ūdensgabali 2005” (festivāls, galerija “Noass”, Rīga, Latvija)

2005 “Neona Vārti” (audio-vizuālais projekts, Rīga, Latvija)

2004  2ANNAS (filmu un audiovizuālās mākslas festivāls, Rīga, Latvija)

2002-2003 grupas izstādes “Pie Lauvām”

2001 “Rīga 800” (“Pie Lauvām”)

Režija:

2009 “Strupceļš” (aktierfilma)

2008 “Home video” (animācija)

2008 “Gaisma” (animācija)

2005 “Lielās dzīves mazie paradoksi” (animācija)

2005 “His Legacy for the Church and the World” (animācija)

2005 “Mūsu Lamūrs” (īsfilma – klips)

2004 “Your Light” (mūzikas klips)

2004 “Aqua Man” (īsfilma - klips)

2004 “Funeral for my Baby” (mūzikas klips)

2004 “L’Eden Noir” (animācija)

2003 “Lauskas” (mūzikas klips)

2002 “Rosanna gredzena trajektorijā” (īsfilma – klips)

Mūzikas komponējumi filmām:

2009 “Neaizmirstulītes” (A. Ruseviča filma)

2009 “Strupceļš” (A. Bērziņa filma)

2008 “Viens pats” (I. Tontegodes īsfilma)

Apbalvojumi:
2004 Žurnāla “Kino Pauze” simpātiju balva par videoklipu “Lauskas” filmu un audiovizuālās mākslas festivālā 2ANNAS
1998 Darbnīcas Paija mākslas olimpiādes Latvijas laureāts

Artūra Bērziņa -gleznu& multimēdiju izstāde- piedāvā“GalleriaRiga”&

HappyArtMuseum-LaimīgāsMākslasMuzejs